Lūcija Kārkliņa. Ļuce

(03.02.1954.)

Lūcija Kārkliņa (dzimusi Bukša) piedzimusi Šķilbēnu pagasta Plešovā piecu bērnu ģimenē. Lūcijas vectēva brālis bijis ievērojamais latgaliešu sabiedriskais darbinieks, literatūrvēsturnieks, publicists un valodnieks Miķelis Bukšs, un dziedātāja dzimusi tieši „tumā boltajā muojā”, kas bija arī M. Bukša dzimtās mājas. Mācījusies Rekavas vidusskolā, kuru pabeigusi 1969. gadā, tad iestājusies Rīgas Pedagoģiskajā skolā un mācījusies par bērnudārza audzinātāju, pēc tam strādājusi „Sarkanajā tekstilniecē”. Pēc apprecēšanās ar pirmo vīru kādu laiku dzīvojusi Jelgavā, tad Valgundē, vēlāk pārcēlusies dzīvot atpakaļ uz šo pusi – Egļuciemu, kolhozu „Borec”, bet tagad atkal dzīvo Plešovā. Kādu laiku strādājusi Jelgavas rajona kolhozā „Rosme”, tad Valgundes konservu cehā, Egļuciemā strādājusi naftas bāzē un par dispičeri. Šobrīd saimnieko savā zemnieku saimniecībā un rosās ogu pieņemšanas punktā.

Skolas laikā Rekovā Lūcija dziedājusi korī un aktīvi piedalījusies pūtēju orķestrī – spēlējusi altu. Arī Rīgas studiju laikā turpinājusi dziedāt korī – Pedagoģiskās skolas korī „Ieviņa”. Divas reizes piedalījusies Dziesmu svētkos Rīgā. Strādājot „Rosmē” un pēc tam Valgundē, dziedājusi vokālajos ansambļos. Bet dziedāšana bija „īsaguojuse jau gimenie”: „Vacins un vacuomuote maņ beja vusuodu dzīšmu zynuotuoji!”, bet tēvs spēlējis vijoli.

1995. gadā pēc dziedātājas Annas Ščemeļinskas aicinājuma sākusi dziedāt Rekavas etnogrāfiskajā ansamblī un to darījusi visus 13 gadus līdz pat ansambļa izjukšanai. Anna bērnībā ņēmusi līdzi arī uz saļmu dziedāšanu un devusi vārdus: „Jem, jem, jem – dzīdi, dzīdi!” 2013. gadā pēc Šķilbēnu ansambļa vadītājas Irinas aicinājuma sākusi dziedāt Šķilbēnu etnogrāfiskajā ansamblī. Lūcijai dziesmas „nu laika gola bija golvā”, tādēļ viņa tiek saukta arī par „dzīšmu gruomotu” – daudzviet līdzi aicināta, jo zinājusi daudz dziesmu – gan sadzīviskas, gan „tuodas smīklīguokas”.

Lūcijas vaļasprieks ir ne vien dziedāšana, bet arī kultūras pasākumu apmeklēšana. Ja „ir kas aizvad”, tad labprāt apmeklē teātri un koncertus, patīk skatīties „Šlāgeraptauju” un raidījumos just līdzi un atbalstīt latgaliešus.

Ja jautā, kuras dziesmas visvairāk patīk, Lūcija ar smaidu nopūšas: „Vusas dzīsmes šmukas! Kuru dzīsmi dzīduosi, tei i šmuka. I ka vēļ loba kompanija!” Tagad tik viņa nedaudz bēdājas, ka dziedātāju maz palicis – agrāk svētkos neiztika bez varenas dziedāšanas, visi dziedāja, bet tagad pat kapusvētkos maz dziedātāju.

Informācijas avots: Edītes Husares intervija ar dziedātāju 2016. gadā.

Paldies par atbalstu izdevuma "Škilbanu sīvas" tapšanā Valsts kultūrkapitāla fondam!

 .