Elita Bukša

(20.06.1967.) 

Elita Bukša (dzimusi Trizna) ir no Briežuciema pagasta Aussolas, augusi divu bērnu ģimenē. Mācījusies turpat Briežuciema pamatskolā, pēc kuras turpinājusi mācības Malnavas sovhoztehnikumā, kļūstot par agronomi. Pēc tehnikuma beigšanas atgriezusies dzīvot un strādāt Briežuciemā. Strādājusi padomju saimniecībā „Briežuciems” – bijusi gan brigadiere, gan nodaļas vadītāja. Deviņdesmito gadu sākumā strādājusi par piena savācēju. „Juku laikos” nedaudz pastrādājusi arī par Briežuciema kluba vadītāju, bet tagad saimnieko piemājas saimniecībā.   

Dziedāšana un mūzika Elitai līdzās bijusi jau bērnībā ģimenē – tēvs spēlējis garmošku un „bubynu ai tuodim kuo dzeļžim i vuoleitem rūkā”, bet mamma dziedājusi. „Pa muotes linejai beja ļūti stypri bolsi!” Kad bijuši mazi, cik nu paši sapratuši, bet visur vienmēr pieaugušie daudz dziedājuši – talkās un citur. Aktīvāka dziedāšana pašai sākusies skolas laikā – Briežuciemā dziedājusi gan korī, gan vokālajā ansamblī, darbojusies arī dramatiskajā pulciņā. Tāpat arī Malnavā dziedājusi korī un meiteņu ansamblī. Strādājot padomju saimniecībā „Briežuciems", Elita dziedājusi vokālajā ansamblī un Briežuciema etnogrāfiskajā ansamblī, bet uz etnogrāfisko ansambli viņu ilgi esot mēģinājuši pierunāt.

Kad 1998. gadā pārcēlusies uz dzīvi Šķilbēnu pagastā, sākumā ar Kuorkliņu Ļuci aizgājusi uz Rekavas etnogrāfisko ansambli, bet tur kaut kā „napīsaviere”. Pēc tam uz Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli 2000. gadā Elitu uzaicinājusi Aina Slišāne, un kā pati saka: „Kuo suoku staiguot, tuo i staigu”.

Elitai visas ansambļa dziesmas labi patīk, tik ir dažas melodijas, ka ne tik ļoti „īt pi sirds” jau no Briežuciema ansambļa laikiem, bet „nu juodzīd tuopat”.

No vaļaspriekiem Elitai īpašu prieku sagādā puķu audzēšana, bet ziemā dziedātāja labprāt ada un tamborē.

Informācijas avots: Balvu reģiona kultūrvēsturesdatubāze un Edītes Husares intervija ar dziedātāju 2016. gadā.

Paldies par atbalstu izdevuma "Škilbanu sīvas" tapšanā Valsts kultūrkapitāla fondam!

 .