Silvija Kupriša. Siļve

(27.03.1966.)

Silvija Kupriša (dzimusi Bukša) piedzimusi un augusi Lazdulejas pagasta Plešovā. Turpat Plešovas ciemā tik „puori ceļam” dzīvo arī tagad. Mācījusies Briežuciema astoņgadīgajā skolā, tad Rekavas vidusskolā, bet pēc tās absolvēšanas mācības turpinājusi Bulduru dārzkopības tehnikumā agronoma specialitātē. Pēc tehnikuma beigšanas atgriezusies dzimtajā pusē – strādājusi kolhozā „Borec” par slaucēju un agroķīmiķi, četrus gadus bijusi arī Lazdulejas pagasta deputāte, bet tagad saimnieko piemājas saimniecībā, ir trīs bērnu mamma.

Dziedāt Silvija sākusi jau no bērna kājas – talkās, citur, kad visi dziedāja, viņa tik rāvusi līdzi. Tēvs mazliet mācējis muzicēt un ģimenē bieži dziedājuši: „Runuot najiedzu, bet jau dzīduoju! Najiedzi par kū dzīdi, bet tik dzīduoji leidza!”. Skolā dziedājusi korī, ansamblī, tāpat arī kolhoza laikos vokālajā ansamblī, bet tagad dzied Lazdulejas pagasta vokālajā ansamblī „Vālodze”.  

Tuvāka iepazīšanās ar tradicionālo dziedāšanu Silvijai sākusies, pateicoties viņas radiniecei, Ziemeļlatgales izcilajai dziedātājai Annai Ščemeļinskai, kura teikusi: „Meit, atej padzīdi!” Sākumā Anna ņēmusi viņu līdzi saļmas dziedāt, tad pusgadu Silvija gājusi pie Annas uz mājām: „Myusīm beja sarunuotas dīnas, tod tuo pa treis stuņdes jei mani pusgodu tirinieja – es, Aļs (Aloizs Bukšs, Annas brālis) i Anne dzīduojom. Tod jau varieju īt iz ansambli, kur Stefanija Matisāne sanieme atplastuom rūkuom.” Dziedātāja rēķina, ka etnogrāfiskajos ansambļos kopā nodziedājusi jau apmēram 15 gadus. Sākumā tā arī dziedājusi Rekavas etnogrāfiskajā ansamblī, bet, kad ansamblis izjucis, uz Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli, kurā dziedājusi no 2009. gada, Silviju uzaicinājusi ansambļa vadītāja Irina Husare. Pati nosmej, ka tagad, kad vokālā ansambļa vadītāja palūgusi nodziedāt kādu dziesmu, Silvija rāvusi vaļā etnogrāfiskā ansambļa repertuāru, uz ko vadītāja tik noteikusi: „Nu jā, itei jūprūjom sovu etnograpeju ļāļoj, jei ni iz kū navar puorsaslēgt!”, bet Silvija tik atsaka: „Nu kuo es varu puorsaslēgt!”

Silvijai pašai mīļākās dziesmas ir „šlāgerīši un tuos vacuos dzīsmes – myusu laika dzīsmes un tuos, kū etnograpejā dzīdam”, tik no ansambļa repertuāra dziesmām „Šudiņ zīdi uoru pļova” nepatīk un nekad nav patikusi. Dziedātājas lielākie hobiji ir dziedāšana un ceļošana – katru gadu kopā ar māsām dodas garākos ceļojumos, apceļotas jau ļoti daudzas valstis.

Informācijas avots: Balvu reģiona kultūrvēsturesdatubāze un Edītes Husares intervija ar dziedātāju 2016. gadā.

Paldies par atbalstu izdevuma "Škilbanu sīvas" tapšanā Valsts kultūrkapitāla fondam!

 .