Evija Ločmele

(17.11.1979.) 

Evija Ločmele ir no Briežuciema pagasta Cērpenes (Cierpīnes), bet vēlāk ar mammu pārcēlusies uz Šķilbēnu pagasta Čilipīni. Mācījusies Rekavas vidusskolā, pēc kuras beigšanas studējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā par pirmsskolas un sākumskolas skolotāju. Pēc augstskolas absolvēšanas divus gadus nostrādājusi Jelgavas 2. sākumskolā par pirmskolas skolotāju, tad sešus gadus – Medņevas pagasta pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa”, no 2011. gada kādu brīdi bijusi Baltinavas kultūras nama vadītāja, bet nu jau piecus gadus atkal dzīvo Rīgā un strādā par bērnudārza audzinātāju. Ir divu dēlu mamma.

Jau skolas laikā Evija aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē – piedalījusies dramatiskajā pulciņā, jauno biškopju pulciņā, dziedājusi korī un pamatskolas laikā dziedājusi folkloras kopā „Rekavas dzintars”, kuru organizējis toreizējais Rekavas vidusskolas vēstures skolotājs Dzintars Čerbakovs. Kad Evija pēc studijām un dzīves Jelgavā atgriezusies Šķilbēnu pusē, uz Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli viņu aicinājusi Aina Slišāne, un Evija piekritusi: „Nu labi, var jau pamieginuot! Dariet nav kuo, kolni ari nav juoguož.” Ansamblī Evija ar pārtraukumiem dzied kopš 2003. gada.

Mūzika un dziedāšana Evijai blakus ir bijusi jau kopš bērnības – tēvs spēlējis garmošku, bajānu, akordeonu, bet lielākais dziedātājs esot bijis tēva tēvs Pāvels Ločmelis. Īpaši vareni dzeds dziedājis, kad bija labi „atsapyuts” – nācis pār tīrumu uz mājām un visbiežāk rāvis vaļā „Treis vosoras saturieju” un „Jou mani vad”. Evijai tad arī „beja juosied rādā” un jādzied. Kopā ar dzedu Evija sākusi dziedāt saļmas. Saļmas dziedāt Eviju līdzi ņēmusi arī baba, mātes mamma Veronika Bukša. Pateicoties saļmu dziedāšanai, Evija no dziesmu grāmatām vispirms iemācījusies lasīt latgaliski – pēc tam skolā ar lasīšanu esot gājis grūti, jo nav varējusi atrast pazīstamos y un ō burtus. Arī ģimenes svētkos allaž gājuši „tanci–pļaski” – tēvs spēlējis garmošku, visi dziedājuši.

Evija labprāt dzied Tolku bolsus, bet brīvajā laikā patīk rokdarbi – trauku apgleznošana, roku leļļu veidošana, ar ko bērniem bērnudārzā spēlēties, tāpat ar prieku dziedātāja rūpējas par puķēm.

Informācijas avots: Balvu reģiona kultūrvēsturesdatubāze un Edītes Husares intervija ar dziedātāju 2016. gadā.

Paldies par atbalstu izdevuma "Škilbanu sīvas" tapšanā Valsts kultūrkapitāla fondam!

 .