Irina Husare

Irina Husare (dzimusi Logina) ir no Šķilbēnu pagasta Kangaru ciema, bet tagad dzīvo Rekovā. Vispirms mācījusies Kangaru pamatskolā Balkanos, tad mācības turpinājusi Rekavas vidusskolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas mācījusies Smiltenes sovhoztehnikumā, apgūstot veterinārfeldšera specialitāti. Jau tehnikuma laikā Irina apprecējusies, bet pēc mācību beigšanas 1986. gadā uzsākusi darbu padomju saimniecībā „Šķilbēni”. Šobrīd jau gandrīz 20 gadus strādā Rekavas vidusskolā par apkopēju, bet kopš 2008. gada sākuma strādā arī par liellopu mākslīgās apsēklošanas tehniķi, kura profesiju pirms tam apguva Bebrenes tehnikumā. Uzaudzinājusi piecus bērnus.

Irinas baba nākusi no muzikālas ģimenes, bijusi dziedātāja: „Vairuok ūtruo bolsa stabilīs dzīduotuojs”, dziedājusi un vadījusi saļmas, Irinu pašu „ari vylka leidzi, bet nu bārnaks ir bārnaks – ka tuo nūsādynoj, to jau vaira pasnaust gribīs”. Pamatīgi dziedājuši arī kāzās un Jāņos. Irinas mammai un krustmātei „gon dzīdamuo bolsa navā”, bet mammas brālis gan spēlējis garmošku un dziedājis. Mācoties Rekavas vidusskolā, Irina dziedājusi korī un skolas pūtēju orķestrī spēlējusi trompeti.

Šķilbēnu etnogrāfiskajā ansamblī Irina dzied kopš 1988. gada, uz ansambli viņu uzaicinājusi toreizējā ansambļa vadītāja Emīlija Pužule – Irina reiz esot atnākusi uz bibliotēku un Emīlija teikusi: „Nāc dziedāt!” Tā kā mēģinājumi esot bijuši dienas vidū, Irina ziņkārības pēc atnākusi paskatīties, sākusi dziedāt, bet „suokumā pašai nimoz napatyka. Sīvas koncertūs nu vusas sirds vylka vaļā, a es suokumā tū vusu nasaprotu, kas pa kam, kas i kuo”. Ar laiku attīstījusies dziedāšanas prasme, balss stabilitāte, un iepaticies. Tagad dziedātāja lepojas, ka ir piedalījusies arī pašā pirmajā starptautiskajā festivālā „Baltica”, kas notika Latvijā 1988. gadā. Kopš 2007. gada Irina ir Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja. Atbildot uz jautājumu par mīļākajām repertuāra dziesmām, Irina nosaka: „Gūdīgi sokūt, etnograpejā navar pasceit, ka, vot, dūmuotīs tei mīluokuo dzīsme, nā – kura saīt, tei i pateik!”

Dziedātāja allaž ir bijusi aktīva – ilgus gadus dziedājusi arī Šķilbēnu katoļu draudzes baznīcas korī, dejojusi līnijdejas, šobrīd aktīvi apmeklē dažādus pasākumus, koncertus. Līdzās visiem pienākumiem un aktivitātēm saimnieko savā piemājas saimniecībā un cep lauku tortes, kuru cepšanu jau bērnībā noskatījusi no vecmammas un kaimiņienes – viena cepusi, otra rotājusi.  Mīļākais vaļasprieks Irinai šobrīd ir puķu audzēšana, tāpat, kaut sanākot reti, patīk adīt.

Informācijas avots: Balvu reģiona kultūrvēstures datubāze un Edītes Husares intervija ar dziedātāju 2016. gadā.

Paldies par atbalstu izdevuma "Škilbanu sīvas" tapšanā Valsts kultūrkapitāla fondam!

 .