Aina Slišāne

(08.09.1943.)

Aina Slišāne (dzimusi Vilgerte) ir no tagadējā Dagdas novada Asūnes pagasta, bet nu jau vairāk nekā 50 gadus dzīvo Šķilbēnos. Mācījusies Asūnes pamatskolā, tad Višķu lauksaimniecības tehnikumā, pēc kura beigšanas 1961. gadā norīkota darbā uz Šķilbēniem, kur uzsākusi darba gaitas kā augkopības brigādes brigadiere – viena starp 11 brigadieriem vīriešiem. 1966. gadā apprecējusies ar Staņislavu Slišānu, ieprecoties varenā dziedātāju un muzikantu ģimenē. Kādu laiku Aina bijusi Upītes ciema padomes priekšsēdētāja, desmit gadus – partijas pirmorganizācijas sekretāre, bet pirms pensijas vairāk nekā piecus gadus nostrādājusi kā Šķilbēnu pagasta kultūras dzīves organizatore.

Dziedāšana, īpaši tautasdziesmas, pašai Ainai ir mīļas jau kopš bērnības. Māte ņēmusi līdzi arī uz baznīcu, un Aina iemācījusies visas baznīcas dziesmas, bet skolas laikā dziedājusi ansambļos, koros. Dziedātāja atzīst: „Man ļūti patyka tys vuss!” Arī Šķilbēnos aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē – organizējusi pasākumus, spēlējusi dramatiskajā kolektīvā, dziedājusi Valentīnas Pužules vadītajā sieviešu vokālajā ansamblī un sieviešu korī, dejojusi tautiskās dejas. Vadot Šķilbēnu pagasta kultūras dzīvi, Aina gribēja izveidot kori, taču tobrīd lielāka piekrišana esot bijusi baznīcas korim. Dabūta diriģente, un koris, kurā arī pati Aina aktīvi dzied, darbojas jau astoņpadsmit gadus. Šobrīd Aina centīgi dzied arī Šķilbēnu pagasta jauktajā korī „Viola”, ar kuru kopā sapņo piedalīties Latvijas simtgades Dziesmu svētkos: „Tei byus muna sapņu pile!”

Dziedāšana Šķilbēnu etnogrāfiskajā ansamblī Ainai sākusies vēl pirms tā nodibināšanas. Razulīte, Lucija (Supe) un citas sievas savākušās kopā un aicinātas dziedāt dažādos svētkos – lopkopju, mehanizatoru un citos svētkos. Sākumā tā arī svētkos dziedājušas, līdz 1981. gadā Šķilbēnu klubā nodibināts etnogrāfiskais ansamblis. Pēc ilggadējās vadītājas Emīlijas Pužules aiziešanas mūžībā 2002. gadā par ansambļa vadītāju kļuva Aina, kura ansambli ar mīlestību vadījusi līdz 2007. gadam. Aina lepojas, ka Šķilbēnu etnogrāfiskajā ansamblī dziedājušas gan ģimenes sievietes – vīramāte Razulīte, Razulītes māsa Lucija, pati Aina, vedekla Ivita, mazmeita Guna, gan arī līdzi dzīvojuši pārējie mazbērni Mareks, Aiga, Normunds, Kristers: „Vusus vīnmār leidza volkovu!” Tāpat kā citas sievas, arī Aina ir zinoša saļmu dziedātāja.

Aina allaž bijusi ļoti darbīga, aktīva, rosīga, visu viemēr paspējusi kā darbā, tā mājās – tādu viņu zina visi Šķilbēnu iedzīvotāji. Arī pensijā esot, ir rīkojusi Šķilbanu ciema svētkus, joprojām uzpasē kaimiņus, radus, rūpējas par dārzu un krāšņajām puķu dobēm, kā arī vēl arvien Ainai pilna galva realizējamo ideju. Tāpat Aina savākusi plašu informācijas kolekciju (raksti, bildes, pasākumu ielūgumi, pateicības) gan par Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli un tā dziedātājām, gan arī Šķilbēnu katoļu draudzes kori.

Informācijas avots: Sanitas Karavoičikas raksts par A. Slišāni laikrakstā „Vaduguns” (15.06.2002.) un Edītes Husares intervija ar dziedātāju 2016. gadā.

Paldies par atbalstu izdevuma "Škilbanu sīvas" tapšanā Valsts kultūrkapitāla fondam!

 .