Anna Tutiņa. Anne

(26.11.1936.)

Anna Tutiņa (dzimusi Kuļša) ir no Šķilbēnu pagasta Stiglovas, bet šobrīd dzīvo Šķilbēnu pagasta Čilipīnes ciemā. Augusi četru bērnu ģimenē, piecas klases beigusi Rekavas pamatskolā. Kara dēļ mācības pirmajā klasē uzsākusi tikai vienpadsmit gadu vecumā: Tūreiz vusuodu godu guoja pyrmejā klasie – lyluoki i mozuoki.” Annai īpaši nepadevās krievu valoda, kuras dēļ piektajā klasē viņu atstāja uz otru gadu, bet „kur ta ituoda bryute īs ūtru godi! Vot i brosneju i naguoju vaira”. Pēc tam darba gaitas Annu aizveda gan darbos celtniecībā – krāsotāju kombinātā Balvos, gan pēc tam Šķilbēnos lauksaimniecībā un lopu fermā. Kad dzīve saveda kopā ar vīru Jāni, kurš bija no Bērzpils puses Lieparu ciema (abi iepazinušies Balvos), Anna atgriezās dzīvot dzimtajā pusē – sākumā Stiglavā, tad Roguļevā un Čilipīnē.

Dziedāt Anna sākusi jau bērnībā: „Kod gonūs guojem  klīdzem tuo, ka vusi beregi* skanieja! Vusuodas dzīsmes dzīdovom.” Annas māte arī bija čakla dziedātāja – dziedājusi baznīcas korī Viļakā. Anna nosaka: „Tagad vusus iz mieginuojumim ar mašinem vodoj”, bet Annas mamma no Lejastačiem uz Viļaku divas reizes nedēļā uz baznīcu dziedāt esot gājusi kājām vairāk nekā 15 kilometrus, jo „kurs ta zyrgus dūs, zyrgi puišim dorbam vajadzeigi!” Arī Anna jaunībā dziedājusi baznīcas korī un vēl arvien ir centīga baznīcā gājēja. Tieši no mammas Anna arī mantojusi savas dziesmas, taču pārdzīvo, ka melodijas prātā labi turas, bet vārdi ne tik ļoti.

Ansamblī dziedātāja sākusi dziedāt kopš 1981. gada. Sievas sarunājušas, ka vajag dziedāt: „I Ļuce, Razule, Levonte, Sviļevskuo Muļtina Maļvina i cytas.” Tad dziedājusi Rekavas etnogrāfiskajā ansamblī, bet kopš 1997. gada ar pārtraukumiem atkal Šķilbēnu etnogrāfiskajā ansamblī. Par to, vai ir kāda dziesma, kura vairāk patīk, Anna saka: „A vusas dzīsmes, kuras dzīdam, tuos i pateik!” Pati dziedātāja Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa repertuāru papildinājusi ar daudzām dziesmām un melodijām.

Dziedātājas vaļasprieki vasarā ir dārza darbi, bet ziemā – adīšana, tāpat patīk skatīties televīziju, ar prieku, pārcilājot fotogrāfijas, atceras arī ārzemju ceļojumus, kuros bijusi.

 

*Stiglavas grava – dabas objekts Šķilbēnu pagasta Stiglavā.

Informācijas avots: Balvu reģiona kultūrvēstures datubāze un Edītes Husares intervija ar dziedātāju 2016. gadā.

Paldies par atbalstu izdevuma "Škilbanu sīvas" tapšanā Valsts kultūrkapitāla fondam!

 .