Emīlija Pužule. Mile

(15.01.1930.–13.06.2002.)

Emīlija Pužule (dzimusi Bratuškina) dzimusi Susāju pagasta Birznieku ciemā Cecīlijas un Jāzepa ģimenē. Mācījusies Viļakas Valsts ģimnāzijā, tad turpinājusi mācības Rēzeknes Skolotāju institūtā, pēc kura beigšanas nosūtīta strādāt uz Šķilbēnu pagasta Kangaru pamatskolu. Kangaros strādājusi no 1952. gada un mācījusi fizkultūru un angļu valodu. Strādājot Kangaros, iepazinusies ar savu vīru Marjanu, ar kuru 1956. gadā nodibināja ģimeni. Saimniekojuši Marjana tēva mājās Vilkovas ciema „Miezīšos” un uzaudzinājuši divus bērnus.

1957. gadā Emīlija sākusi strādāt Loginu ciema klubā par kluba vadītāju, bet visilgākie darba gadi Emīlijai pagājuši Šķilbēnu ciema bibliotēkā, kurā strādājusi no 1963. līdz 1992. gadam. Emīlija 20. gadsimta 70.–80. gados allaž tika minēta rajona labāko bibliotekāru vidū. 1970. gadā bibliotēku republikāniskajā skatē Šķilbēnu bibliotēka ciemu bibliotēku grupā izcīnīja pirmo vietu un tika izvirzīta uz Vissavienības bibliotēku skati. Kultūras ministrijas kolēģija par sasniegumiem darbā piešķīra bibliotēkai „Teicama darba bibliotēkas" nosaukumu. Emīlija bija ne tikai zinoša un aktīva bibliotēkas vadītāja, bet arī ciema kultūras dzīves simbols – darbīga, enerģiska, atraktīva, humora pilna, liela tautas tradīciju pazinēja un kopēja. Emīlija pati dziedājusi Šķilbēnu sieviešu korī, spēlējusi dramatiskajā kolektīvā, dejojusi Šķilbēnu veco ļaužu deju kolektīvā. Kādu laiku bijusi arī Šķilbēnu ciema sieviešu padomes priekšsēdētāja un ciema padomes deputāte.

Dziedāšanas mīlestību Mile mantojusi no mātes: „Man māte bija mīļa ar savu padomdevējas vārdu, ar savu skanošo dziesmu, kura skanēja visur – gan viesībās, sēžot pie galda, gan aužot musturu deķus, gan tekot savu ikdienas darbu, gan slaukot asaras skumju brīdī.”

Šķilbēnu etnogrāfiskajā ansamblī Emīlija dziedāja kopš tā dibināšanas 1981. gadā, bet pēc ansambļa pirmās vadītājas aiziešanas 1983. gadā pārņēma vadību un vadīja ansambli gandrīz 20 gadus līdz pat aiziešanai mūžībā. Dziedātājai allaž piederējis gala vārds visās ar tradicionālās kultūras organizēšanu saistītajās lietās. Emīlija kopā ar toreizējo Balvu rajona kultūras nodaļas vadītāju Rutu Cibuli ir „līdzvainīga” arī pie trešās folkloras grupas dibināšanas Rekavas centrā – kādā pasākumā viņa bija noskatījusi Rekavas vidusskolas skolotāju Dzintaru Čerbakovu, kurš varētu apvienot jaunākās paaudzes dziedātājus, un tā 1995. gadā radās folkloras kopa „Rekavas dzintars”.

Dziedātāja mūžībā aizgāja 2002. gadā, apglabāta Šķilbēnu pagasta Vilkovas kapos.

Informācijas avots: Balvu reģiona kultūrvēstures datubāze un Ainas Slišānes savāktie materiāli par dziedātāju. 

Paldies par atbalstu izdevuma "Škilbanu sīvas" tapšanā Valsts kultūrkapitāla fondam!

 .